Liezēre vald
| Liezēre vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Liezēres pagasts | |
|
| |
|
| |
| Pindala: 254,96 km² | |
Elanikke: 1023 (1.01.2025)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 4,0 in/km² | |
| Keskus: Liezēre | |
.png) |
Liezēre vald (läti keeles Liezēres pagasts) on vald Lätis Madona piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Arona, Vestiena, Cesvaine ja Jumurda vallaga, Gulbene piirkonna Druviena vallaga ning Cēsise piirkonna Jaunpiebalga, Ineši ja Vecpiebalga vallaga.
Valla pindala on 255 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1344 inimest.[2] Valla halduskeskus on Liezēre küla. Vallavanem on Artūrs Vāvere.[3]
Ajalugu
Aastal 1935 oli Liezere valla pindala 112,3 km² ja seal oli 1972 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Liezēre ja Ozoli külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Liezēre külanõukoguga likvideeritav Ozoli külanõukogu, aastal 1975 aga likvideeritav Mēdzūla külanõukogu. Aastal 1977 liideti sellega veel osa Arona külanõukogust. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[5] 2009. aastast kuulub vald Madona piirkonda.
Loodus
Vald asub Vidzeme kõrgustikul, osalt aga Ida-Läti madalikul. Tähtsamad jõed on Ogre jõgi, Tirza jõgi ja Kuja. Suuremad järved on Liezēris (105,9 ha), Gulbēris (87,2 ha), Ūbēris (30,6 ha), Sezēris (29 ha), Dziļūkste järv (28,3 ha), Atstirve järv (20,7 ha), Sieži järv (16,6 ha) ja Govenis (10,5 ha).
Kaitstavad objektid
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Lubeja linnamägi, Salnaskrogsi muinaskalmed, Avotiņi muinaskalmed, Liezēre järve asulakoht ja Stārķi saarekese asulakoht. Kohaliku kaitse all on Lapēni muinaskalmed ehk Katkuhauad, Dārznieki muinaskalmed ja hiiepaik Puļķi Kuradikivi. Dzeņi muinaskalmed, Tirguskalni muinaskalmed, Liezēre linnamägi, Puļķi muinaskalmed, Avotiņi linnamägi, Ogriņi asulakoht, Ozolmuiža muinaskalmed, Dzeņi muinaskalmed ehk Kalmemägi, Blukase muinaskalmed, Zvejnieki muinaskalmed ehk Rootsi hauad, Lejasviglaji muinaskalmed, Cērpi muinaskalmed ehk Kaseküngas, Cērpi keskaegne kalmistu ehk Marjaküngas, Lejasstukuļese muinaskalmed, Piekalneskurmi keskaegne kalmistu, Gulbēre muinaskalmed ja Pelavi muinaskalmed.[6]
Looduskaitse all on Rudēni tamm ja üksteist nimetut põlispuud.[7]
Asustus
Aastal 2011 elas vallas 1259 lätlast, 35 venelast, 9 valgevenelast, 7 ukrainlast, 2 poolakat ja 1 leedulane.[8]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
|---|---|---|
| Anckani | mazciems | |
| Blākaiņi | mazciems | 16 (2007) |
| Bukas | mazciems | 15 (2007) |
| Celmi | mazciems | |
| Dzeņi | mazciems | 13 (2007) |
| Dzeņumuiža | mazciems | 10 (2007) |
| Grotūži | mazciems | |
| Grūslēni | mazciems | |
| Gulbēre | mazciems | <10 (2007) |
| Jaunāmuiža | mazciems | |
| Kalnakrogs | mazciems | <75 (2007) |
| Krepšēni | mazciems | |
| Kurmi | mazciems | 8 (2007) |
| Lielstāpeles | mazciems | |
| Liezēre | ciems | 170 (2025) |
| Lubeja | mazciems | <5 (2007) |
| Mēdzūla | mazciems | 10 (2007) |
| Miķelēni | mazciems | |
| Namdari | mazciems | |
| Ozoli | ciems | 244 (2025) |
| Reiņi | mazciems | 6 (2007) |
| Ruļmurēni | mazciems | |
| Skanuļi | mazciems | |
| Slieķi | mazciems | |
| Sveļmi | mazciems | 10 (2007) |
| Šķētes | mazciems | <7 (2007) |
| Ziedaiņi | mazciems | 7 (2007) |
| Telvieši | mazciems | |
| Tīrumskanuļi | mazciems | 17 (2007) |
| Tošpavāri | mazciems | 10 (2007) |
| Ūdri | mazciems | 6 (2007) |
| Vēķi | mazciems | |
| Vērmi | mazciems | 7 (2007) |
| Virgabaļi | mazciems | 9 (2007) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
Viited
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā). Vaadatud 10.10.2025.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Madonas novads (vaadatud 7.12 2019)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts, vaadatud 18.09 2025
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā https://ozols.gov.lv/pub OZOLS]
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- 1 2 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.