Lībagi vald
| Lībagi vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Lībagu pagasts | |
|
| |
|
| |
| Pindala: 143,9 km² | |
Elanikke: 1760 (1.01.2025)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 12,2 in/km² | |
| Keskus: Mundigciems | |
 |
Lībagi vald (läti keeles Lībagu pagasts) on vald Lätis Talsi piirkonnas. Vald piirneb Talsi ja Stende linnaga ning Abava, Lauciena, Laidze, Ģibuļi, Strazde ja Virbi vallaga, mis jäävad kõik Talsi piirkonda.
Valla pindala on 144 km². 2016. aasta seisuga elas seal 2015 inimest.[2] Valla keskus on Mundigciemsi küla, vallavanem on Lauma Jaunpujēna.[3]
Ajalugu
Valla vana saksakeelne nimi on Lipsthusen. Aastal 1935 oli valla pindala 58,4 km². Aastal 1945 moodustati vallas Lībagi ja Aklaisciemsi külanõukogu. Aastal 1961 liideti Lībagi külanõukoguga osa Talsciemsi külanõukogust, aastal 1979 aga Stende linna maapiirkond. Aastal 1974 arvati osa külanõukogust Vandzene külanõukogu koosseisu. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[4] 2009. aastast kuulub vald Talsi piirkonda.
Kaitstavad objektid
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Kapurkalnsi muinaskalmed, hiiepaik Mežītese Puuslikumägi, hiiepaik Vanagkalns (Upurkalns), Kāravkalnsi linnamägi, hiiepaik Andumi tamm, Dzintari maja koos selle juures asuva linnusemudeliga, Dzintari maja seinamaalingud, Stende mõisa vana häärber, Stende kirik ja selle kabel, kiriku altar, orel ning kantsel, Stende mõisa vana häärber. Regionaalse kaitse all on Stende mõisa hoonetekompleks (sealhulgas häärber, tallid, vana loss, tõllakuur ja park), Stende luteri kirik ja kabel, kiriku altar, orel, kantsel ja seinamaalingud, Stende mõisa muinaskalmed, Lejaslāči muinaskalmed, Vecčumalase muinaskalmed, Zaļkalni muinaskalmed, Dziļlejase muinaskalmed, Zviedri muinaskalmed ning Adamoviči koolimaja. Kohaliku kaitse all on Lejaslāči keskaegne kalmistu ja Ķīļi muinaskalmed.[5]
Loodus
Valda jäävad 5,7 ha suurune Mundigezers, 2,4 ha suurune Sirdsezers, 5,3 ha suurune Ābeļezers ja 5,3 ha suurune Čumalezers. Looduskaitse all on Kurzemnieki magus kirsipuu, Sproģi tamm, Tūjnieki tamm, Potase kuusk, Potase tammed, Dižstende-Bungi kalmistu kaseallee ja kümme nimetut põlispuud. Valla kirdeosa jääb Talsi küngastiku loodusparki.[6]
Asustus
2011. aastal elas vallas 1722 lätlast, 25 venelast, 33 valgevenelast, 9 ukrainlast, 14 poolakat ja 7 leedulast.[7]
Vallas on järgmised külad.
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv [8] |
|---|---|---|
| Ābeļi | mazciems | 70 (2006) |
| Aklaisciems | ciems | 17 (2025) |
| Andumi | ciems | 40 (2025) |
| Bēķciems | ciems | 10 (2025) |
| Birzmaļi | ciems | 77 (2025) |
| Bungciems | ciems | 45 (2025) |
| Dižstende | ciems | 360 (2025) |
| Gailīšciems | ciems | 25 (2025) |
| Kursakciems | mazciems | 15 (2006) |
| Lībagi | ciems | 61 (2025) |
| Linejciems | ciems | 22 (2025) |
| Mācītājmuiža | ciems | 83 (2025) |
| Mazstende | mazciems | 25 (2006) |
| Mundigciems | ciems | 438 (2025) |
| Purgalciems | ciems | 65 (2025) |
| Putniņciems | ciems | 13 (2025) |
| Smildzējciems | ciems | 25 (2025) |
| Sukturi | ciems | 27 (2025) |
Ülejäänud valla elanikud elasid küladesse mitte kuuluvates taludes.
Dižstende-Bungi kalmistu kaseallee
Vanagkalns
Mundigezers
Sirdsezers
Andumi tamm
Čumalezers
Viited
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā). Vaadatud 10.10.2025.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Lībagu pagasts, vaadatud 17.10 2017
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- ↑ Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.