Lizumsi vald
| Lizumsi vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Lizuma pagasts | |
|
| |
| Pindala: 107,79 km² | |
Elanikke: 1107 (1.01.2025)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 10,3 in/km² | |
| Keskus: Lizums | |
 |
Lizumsi vald (läti keeles Lizuma pagasts, latgali keeles Lyzuma pogosts) on vald Lätis Gulbene piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Druviena, Lejasciemsi, Ranka ja Tirza vallaga.
Valla pindala on 108 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1417 inimest.[2] Valla keskus on Lizumsi küla, vallavanem on Aigars Uģis.[3]
Ajalugu
Esimese maailmasõja eel asus praeguse valla alal Lizumsi mõis. Aastal 1935 oli valla pindala 119 km² ja seal oli 1791 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Lizumsi ja Velēna külanõukogu, aastal 1949 aga vald likvideeriti.
Aastal 1951 liideti Lizumsi külanõukoguga likvideeritav Velēna külanõukogu, aastal 1960 aga Sinole külanõukogu kolhoosi Spars maad. Aastal 1977 liideti külanõukoguga veel osa likvideeritavast Sinole külanõukogust.[5] Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks. 2009. aastast kuulub vald Gulbene piirkonda.
Loodus
Suurimad jõed on Koiva jõgi ja selle lisajõgi Tirza. Enamik valda asub Vidzeme kõrgustikul, põhjaosa jääb aga Tālava madalikule. Kõrgeim koht on Pereškalns (182,1 m).
Looduskaitse all on viis Lizumsis kasvavat põlist tamme.[6]
Kaitstavad mälestised
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Brīvzemnieki muinaskalmed ehk Rootsi kalmistu. Regionaalse kaitse all on Brici keskaegne kalmistu ehk Kalmeküngas, Uriekste linnamägi, Pietiņi muinaskalmed, Velēna kirik ja selle orel, altar, kantsel ning oreliprospekt, Lizumsi mõisa hoonetekompleks, sealhulgas park, ait, aedniku maja tallid, häärber ja kaks teenijate maja. Kohaliku kaitse all on Velēna vesiveski.[7]
Asustus
Aastal 2011 elas vallas 1268 lätlast, 57 venelast, 12 valgevenelast, 16 ukrainlast, 28 poolakat ja 15 leedulast.[8]
Valla külad:
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
|---|---|---|
| Grauži | mazciems | 20 (2000) |
| Grimnauži | mazciems | |
| Grūšļi | mazciems | 28 (2000) |
| Gūžīlas | mazciems | |
| Ievāni | mazciems | |
| Jaunzemi | mazciems | |
| Kāmieši | mazciems | |
| Kolaņģi | mazciems | 32 (2000) |
| Lizums | ciems | 539 (2025) |
| Pieti | mazciems | |
| Plukši | mazciems | |
| Rodzupi | mazciems | |
| Stapāni | mazciems | |
| Strēbeles | mazciems | |
| Zvejnieki | mazciems | |
| Velēna | ciems | 83 (2025) |
| Velēnmuiža | mazciems | 31 (2000) |
| Viņķeles | mazciems |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
Lizumsi tuulik
Augstiekalni künkad
Velēna kirik
Viited
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā). Vaadatud 10.10.2025.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pagastu dalījumā). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Valla koduleht (vaadatud 17.02 2018)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts, vaadatud 30.08 2025
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- 1 2 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
Välislingid
- Valla koduleht (läti keeles)