Dzelzava vald
| Dzelzava vald | |
|---|---|
|
| |
| läti Dzelzavas pagasts | |
|
| |
|
| |
| Pindala: 122,83 km² | |
Elanikke: 1000 (1.01.2025)[1]  | |
| Rahvastikutihedus: 8,1 in/km² | |
| Keskus: Dzelzava | |
.png) |
Dzelzava vald (läti keeles Dzelzavas pagasts) on vald Lätis Madona piirkonnas. Vald piirneb sama piirkonna Sarkaņi, Indrāni ja Cesvaine vallaga ning Gulbene piirkonna Tirza, Līgo ja Jaungulbene vallaga.
Valla pindala on 123 km². 2016. aasta seisuga elas seal 1267 inimest.[2] Valla halduskeskus on Dzelzava küla. Vallamaja asub aadressil Kļavu iela 4, vallavanem on Andrejs Jankovskis.[3]
Ajalugu
Aastal 1935 oli Dzelzava valla pindala 59,74 km² ja seal oli 1700 elanikku.[4] Aastal 1945 moodustati vallas Dzelzava ja Liede külanõukogu, aastal 1949 vald likvideeriti. Aastal 1954 liideti Dzelzava külanõukoguga likvideeritav Liede külanõukogu ja Virāne külanõukogust kolhoosi Tērauds alad. Aastal 1990 muudeti külanõukogu vallaks.[5] 2009. aastast kuulub vald Madona piirkonda.
Loodus
Vald asub osalt Vidzeme kõrgustikul, osalt Ida-Läti madalikul. Kõrgeim koht 161,6 m asub valla kirdeosas, madalaim koht (99 m) aga Liede jõe orus. Suurim jõgi on Liede. Valda jäävad 7,6 ha suurune Bakansi järv ja Cesvaine valla piiril asuvad 6,4 ha suurune Lūši järv ning 4,72 ha suurune Väike-Virāne järv. Vallas asuvad ka Zosi soo pindalaga 495 ha ja Skuķi soo pindalaga 239 ha.
Kaitstavad objektid
Kultuurimälestistest on riikliku kaitse all Obzerkalnsi linnamägi, Griguļi muinaskalmed ehk Kalmemägi, Gribažase linnamägi ja Bakansi järve asulakoht. Regionaalse kaitse all on Griguļi muinaskalmed, Strūgukalnsi keskaegne kalmistu, Dzelzava mõisakompleks (park ja loss), Puntūži muinaskalmed ehk Rootsi kalmistu, Tujāni muinaskalmed ja kirjanik Doku Atise elupaik.[6]
Looduskaitse all on Rubuļi mänd, Lindese tammed, Vieglītveiderese tammed, Dzelzava mõisa allee ja üksteist nimetut põlispuud.[7]
Asustus
2011. aastal elas vallas 1125 lätlast, 49 venelast, 6 valgevenelast, 2 ukrainlast, 19 poolakat ja 7 leedulast.[8]
Vallas on järgmised külad.
| Küla | Küla tüüp | Elanike arv[9] |
|---|---|---|
| Aizpurve | ciems | 214 (2025) |
| Bakani | mazciems | |
| Baldones | mazciems | 6 (2003) |
| Birznieki | mazciems | 11 (2003) |
| Bučauska | mazciems | 39 (2007) |
| Dzelzava | ciems | 296 (2025) |
| Grases | mazciems | |
| Gribažas | mazciems | |
| Jaunbakani | mazciems | 3 (2007) |
| Kopupļaides | mazciems | 15 (2007) |
| Krampāni | mazciems | |
| Kraujeļmi | mazciems | 13 (2007) |
| Kraujveideres | mazciems | 14 (2007) |
| Kroņmuiža | mazciems | 15 (2007) |
| Lapenieki | mazciems | 10 (2007) |
| Mežļaides | mazciems | |
| Mucenieki | mazciems | |
| Padoms | mazciems | 20 (2007) |
| Sīmašas | mazciems | 23 (2007) |
| Skutāneļmi | mazciems | 1 (2007) |
| Tūjāni | mazciems | 15 (2008) |
Ülejäänud valla elanikud elasid külade koosseisu mitte kuuluvates taludes.[9]
Doku Atise majamuuseum
Bakans
Viited
- ↑ Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā). Vaadatud 10.10.2025.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
- ↑ Madonas novads (vaadatud 7.12 2019)
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts, vaadatud 8.09 2025
- ↑ Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS
- ↑ Ethnic composition of Latvia 2011
- 1 2 Vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.